Pērļu vista ( Numida meleagris)
Pērļvistas tika domisticētas jau Senajā Ēģiptē, Romā un protams Āfrikā. Ap 14-15 gs tās tika ievestas no Āfrikas Vidusjūras valstīs un no turienes izplatījās jau lielākajā daļā, bet vēlāk arī visā Eiropā. Mūsdienās pērļvistas audzē gandrīz visur pasaulē, pateicoties tam ka tās ir spējīgas pielāgoties visdažādākajiem klimatiskajiem apstākļiem. Viņas bez problēmām iztur gan ļoti zemas temperatūras līdz -50˚C, pat -55˚C un arī ļoti augstas līdz +40˚C.
Savu nosaukumu ieguvušas spalvu dēļ- apspalvojumā dominē pelēkā krāsa, bet katra spalva noklāta ar baltiem punktiņiem. Pieauguši putni sver aptuveni 1,8 kg. Pērļu vistas gadā izdēj ap 110 olām. Pērļu vistas dēj no aprīļa līdz septembrim. Salīdzinājumā ar vistu olām, pērļu vistu olām ir niezāka čaumala, tās ir ovālas formas un tajās ir vairāk karatinoīdi un A vitamīns. Ola sver vidēji 45 gramus. Olas tiek perētas 28 dienas. Izšķiras aptuveni 60 % no inkubēšanai paredzētajām olām. Pērļu vistas audzē pa „ģimenēm”- viens gailis uz 3-5 vistām. Vistas sāk dēt aptuveni 6 mēnešu vecumā. Selekcijas darba rezultātā izdalītas divas pērļu vistu šķirņu grupas: dējējvistas un gaļas pērļu vistas.
Pērļu vistas (Numida meleagris) pieder pie vistveidīgo kārtas, fazānu dzimtas, pērļu vistu apakšdzimtas un tādēļ ļoti radniecīgi vistām, fazāniem un paipalām.
Savvaļā un šo putnu izcelšanās meklējama Centrālajā un Rietumāfrikā, kā arī daudzās mazās un sīkās salās ap Āfriku. Daudzos ziņu avotos šie putni minēti kā Gvinejas vistas (quinea fowl).
Visi pērļu vistu putni, izņemot grīfveidīgos (Vulturine quinea fowl) ir raksturojami šādi: ķermenis noapaļots ar nelielu auguma izmēru – 30-45 cm; kailu kakla augšdaļu un sejas daļu; ziedlapiņām; ragveidīgo galvas izauguma cekulu (sekstes vietā); viegli saliektu knābi un it kā no sāniem saspiestu; kailām (bez spalvām) kājām; daudziem šo kārtu putniem nav piešu. Savdabīgs ir šo putnu apspalvojums – pelēcīgs vai tumši zils ar baltiem spīdīgiem pleķīšiem, kas atgādina it kā nosētam ar pērlītēm (tāpēc jau arī sauc par pērļu vistām).
Pēc pērļu vistu cāļu izšķilšanās, to pūkojums ir brūnā krāsā ar gaišām svītrām uz galvas un krūtīm. Pilnībā jaunputni apspalvojas līdz 2 mēn. vecumam, tad arī izveidojas izaugums uz galvas (sekstes vietā). Jaunputnu apspalvojums pakāpeniski mainās uz pieaugušo putnu apspalvojumu (apmēram līdz 4 mēn. vec.). Putnu spalvas cietākas nekā vistām. Kakla daļā daudz diegveidīgo spalvu.
Savvaļā putni turas nelielās grupās – 20-50 putnu, sastāvošu no vairākām ģimenēm. Tas jāievēro, ja grib audzēt viensētā. Putni labāk jutīsies lielākā grupā. Putni ir ļoti bailīgi un kustīgi, pastāvīgi skaļi sasaucās, bet atskanot briesmu signālam – slēpjas vai ātri izklīst. Arī pilnīgā mierā putni visu laiku „burkšķ” un ja tie sasaucās, tas liecina par viņu labo veselību. Putnu temperatūra 39.9-42.50 C. Tā spēj arī nedaudz mainīties atkarībā no gadalaika, vecuma un putnu veselības stāvokļa. Putniem izteikta liela adaptācija vidē: tie spēj panest lielu aukstumu (-50—550C) un ļoti karstu klimatu (+400C). Jaunputni saglabājuši spēju nedaudz lidot un lai tie neaizlidotu pie kaimiņiem vai kur citur, tad diennakts vecumā vienam spārnam amputē pirkstu daļu (ar nokarsētām šķērēm). Pērļu vistas ir visēdāji. Savvaļā to racionā – zāļu asni, ogas, sēklas, pumpuri, kukaiņi, tārpi, kāpuri un pat peles. Jāatzīmē, ka ir vienīgie putni, kas nolasa un „lieto” kolorādo vaboles kāpurus. Vielu maiņa ļoti intensīva, intensīvāka nekā vistām. Ārzemju literatūra min, ka putni nolasa pat ļoti sīkus kukainīšus un pat ērces un tādēļ tos izlaiž mājas pagalma zālītē, lai nolasa visus kukainīšus, lai pēc tam var palaist mazgadīgus bērnus droši spēlēties. Jāatzīmē, ka putni maz arī piemēslo.
Ar ko tad šie putni ir tik vērtīgi?
Pirmkārt ar to, ka šo putnu gaļa ir ļoti vērtīga – garšo kā medījuma putni. Ne velti putns tiek minēts kā valdnieku, karaļu putns, (цесарки sakne no царь). Putnu gaļa satur visas neaizvietojamās aminoskābes, maz tauku, gaļa balta. Pērļu vistu kautķermeni, salīdzinot ar vistu, par 10-15 % vairāk ēdamvielu, galvenokārt uz muskuļaudu rēķina (kautiznākums 82-85 %).
Otrkārt, pērļu vistu olas satur 1.5-2 x vairāk vitamīnu. Olu čaumala bieza, maz poru. Čaumala 3 x izturīgāka par vistu olu čaumalu. Olas var ilgi uzglabāt – pie temperatūras 10-150C pat līdz gadam, nezaudējot to kvalitāti.
Treškārt, labos sanitāros turēšanas apstākļos putnu saglabāšanās ir augsta – jaunputniem 95-99 %.
Ceturtkārt, pērļu vistu broilercāļu gaļā triptofāna līmenis augsts, oksiprolīna – zems, tādēļ šo aminoskābju attiecība plaša un tas nosaka gaļas vērtību.
Pieckārt, savvaļas putnu produktivitāte nebija augsta, dējība – 70-100 olas, dzīvmasa – 1-1.2 kg. Tagad šķirnes putni uzrāda dējību līdz pat 180 olām gadā, dzīvmasu – 1.5-2.5 kg, olas masa – 42-46 grami.
Sestkārt, pērļu vistu mātītes spēj dot dzīvotspējīgus pēcnācējus ar vistu gaiļiem (piem., Plimutrokas un Leghornas šķirnēm), pāviem, fazāniem. Šādi iegūtie hibrīdi smagāki par 45-50 %. Ārējās ķermeņa pazīmes hibrīdiem no vecākiem nesaglabājas. Visi iegūtie hibrīdputni ir neauglīgi.
Vienīga audzēšanas problēma var rasties, kad nepieciešams noteikt putnu dzimumu. To noteikt ir diezgan pagrūti, jo sekundārās dzimumpazīmes iztrūkst. Viens no veidiem diennakts vecumā šķirot pēc japāņu metodes (atverot kloāku). Dzimuma atšķirības ir tik niecīgas, ka tās atšķirt var tikai jau pieredzējis pērļu vistu audzētājs. Parasti pieaugušas mātītes smagākas par tēviņiem.
Pērļu vistas ēd graudaugus, zaļumus, augļus un dārzeņus.
Video:
https://www.youtube.com/watch?v=MMUQckEa_ME
https://www.youtube.com/watch?v=l7wdJtEJrRc
